Zinu, zinu! Jau vairāki jautāja, kas ir tas par otru gājēju, tad lūk, iepazīstaties ar otru gājēju – Jēkabu Dzenīti!

Personīgi man ir bijusi iespēja sevi daudz izaicināt fiziki, esmu skrējis vairākus maratonus, gājis pārgājienos, kas pārbauda mani gan fiziski, gan mentāli, bet es nekad neesmu pieredzējis neko tādu.

Pārgājienu laikā tavs ķermenis iet cauri ļoti daudz kam, protams ir pārgājieni, kas ir domāti tā pat vien, lai baudītu dabu, šis nav viens no tiem. Šeit tev ir jākāpj pāri savām barierām un jāspiež no sevis arā viss, kas tev ir un tas mani ļoti šim piesaista. 

Man šķiet cilvēks pieredzot milzīgas mokas un sāpes uzzina tik daudz par sevi kā vēl nekad, tas man ir vajadzīgs. Pārgājienos (garajos) tu konstanti izjūti sāpes, bieži vien tās ir dažādas lietas, piemēram vienā brīdī potīte, tad pleci un tad vēders. Sāpes maina vietu, bet nekad nepazūd un tad ir jautājums, kā tu ar šo tiec galā?

Tas ir tas kāpēc es eju pārgājienos, lai atklātu šo par sevi, ko es daru kad man vairs nav spēka, bet jāiet vēl tik daudz, kur es smeļos spēku un kā tieku galā ar sāpēm.

Ejot cauri tik daudz emocijām un grūtībām pēc tam ir milzīgs gandarijums un to es vēlos izjust. Vēlos to darīt pats priekš sevis, jo es sev (un citiem) būšu pierādijis, ka to varu. To neviens man nespēs atņemt, šis sasniegums nāks man līdzi visu manu dzīvi un es vēlos izdarīt ko tādu, kas daudziem liekas neiespējams. Pārgājieni man patīk kā tādi, tas ir laiks tev ārpus visa pārējā. Nekāds darbs vai skola, tikai tu un daba tev apkārt, tas ir ļoti relaksējoši un to es vēlos piedzīvot arī maziet ilgāk. Daudziem nepatīk Latvijas ģeogrāfija, jo tā ir vienveidīga, es esmu nogājis pa Latviju vairāk nekā 1000 km un man vēl nekas nav apnicis un man šķiet visā ir iespējams atrast ko unikālu.

Aktivitāte tiek īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.-2024. gadam valsts budžeta finansējuma ietvaros.