Pargajiens

LABDARĪBAS PĀRGĀJIENS

SOLIS PĀRI LATVIJAI!

JAUNUMI

Ceļš uz Ogri! (8/18)

Dalies ar jaunumiem!

Ceļš uz Ogri! (8/18)

Atvainojos, nedaudz aizkavējāmies ar dienas atskatiem, bet tas nenozīmē, ka mēs par tiem pilnībā aizmirsām, jo šodien atskatīsimies uz pārgājiena posmu no Jumpravas līdz Ogrei!

Dāniels stāsta, ka abi jaunieši palika pa nakti Jumpravas kultūras nam, kur abiem nācās gulēt uz grīdas, bet uzsver, ka tāpat sanāca izgulēties un iesākt rītu mierīgi. Abi jaunieši no rīta ātri paēda, sataisījās un devās ceļā! Jēkabs stāsta, ka tajā dienā Jumpravā norisinājās kaut kādi svētki, jo bija redzami apkārt ļoti daudz jaunieši un citi cilvēki.

Dāniels stāsta, ka jauniešus pavadīja līdz iziešanas posmam arī Jumpravas kultūras nama direktore un aktivitāšu organizatore, kas jauniešiem deva lielāku iespēju uzzināt vairāk par Jumpravu un dzīvi tajā.

Uz visu pārgājiena posmu pievienojās arī Terēze, kas pēc Dāniela domām, motivēja un palīdzēja sasniegt mērķi daudz ātrākā laikā nekā bija plānots, pat noejot papildus 7 kilometrus nekā sākotnēji plānots. Jēkabs uzsver, ka šie 7 papildus noietie kilometri ļoti palīdzēja nākošajā dienā dodoties uz Ķekavu. Jēkabs turpina stāstot, ka jauniešiem ir svarīgi, ka kāds nāk līdzi uz katru pārgājiena posmu, jo tas palīdz jauniešiem nepadoties un dod enerģiju sasniegt mērķi vēl ātrāk.

Turpinot runāt par pašu pārgājiena dienu, Jēkabs stāsta, ka ceļš uz Ogri bija pārsvarā pa laukiem, kur ik pēc 10 kilometriem parādījās kāda maza pilsētiņa. Šajā dienā abi jaunieši gāja ļoti ātri un ar īsām pauzēm, jo abi arī zināja, ka tajā dienā sola lietu, tāpēc negribēja, lai atgadās tā, ka pēc pauzes uzreiz jāiet pa lietu, tāpēc viņi gāja bez pauzēm līdz sāka pilināt. Kad to sagaidīja, jaunieši iegāja mazā veikaliņa un tad aiz stūra atpūtās un paēda Terēzes pagatavotās pusdienas.

Jēkabs smejas, ka šīs dienas pārgajiena posms un laiks paskrēja ļoti ātri, bet stāsta, ka šajā dienā viņam ļoti patika, ka jaunieši filozofēja par to, kas ir privilēģija, kas Jēkabam kā topošajam filozofam ļoti patika.

Dienas gaitā arī jaunieši saskārās ar naktsmītņu problēmu, tāpēc Dāniels visu dienu centās sazvanīt un atrast kādu naktsmāju Ogrē, bet, diemžēl, nesanāca, bet pateicoties Terēzei un viņas ģimenei, jauniešiem bija piedāvāta iespēja palikt pa nakti Ikšķilē. Jēkabs stāsta, ka ņemot vērā ātro soli un mazās pauzes, viņš uzskatīja, ka tas ir reāls risinājums un iespēja sasniegt Ikšķili līdz naktij, bet Dānielam likās nedaudz neiespējami un skatījās uz šo ideju nedaudz skeptiski, bet abi tomēr tāpat nolēma censties un noiet papildus 7 kilometrus līdz Ikšķilei.

Jēkabs smejas, ka visa pārgājiena laikā vairākas reizes Terēze teica, ka gandrīz viņi ir klāt Ogrē, uzsverot, ka Terēzes teiktais likās tik ļoti patiesi, ka pat viņu smadzenes noticēja tam. Jaunieši uzsver, ka tas pārsteidza abus divus jauniešus un deva milzīgu motivāciju un enerģiju turpināt soļot uz Ogri!

Jēkabs stāsta, ka 5 kilometrus no Ikšķiles, Terēzes tētis panāca pretī ar skaistu un mīļu sunīti. Dāniels uzsver, ka Terēzes tētis paņēma ceļā uz naktsmītnēm viņa somu, kas pēc viņa domām ļoti palīzēja, pat uzsverot, ka tas bija dīvaini staigāt 5 kilometrus bez somas. Dāniels uzsver, ka Jēkabam nebija tik viegli kā viņam pēdējie 5 kilometri, bet piebilst, ka neskatoties uz to, ka bija joprojām smaga soma uz pleciem, pateicoties Terēzes enerģijai un motivācijai viņi spēja ļoti ātrā solī noiet vajadzīgo posmu un sasniegt Ikšķili.

Dāniels stāsta un pasakās Terēzei un viņas ģimenei par jauku uzņemšanu, turpinot smieties, par to, ka Terēzei ir ļoti, ļoti skaists sunīts, kas visu naktī laizīja Jēkaba seju un neļāva viņam gulēt.

Lūk, tā arī pagāja jauniešu piedzīvojumi dodoties uz Ogri, vai pareizāk sakot Ikšķili! Seko līdzi nākošo dienu jaunumiem mūsu sociālajos tīklos un mājaslapā!