Pargajiens

LABDARĪBAS PĀRGĀJIENS

SOLIS PĀRI LATVIJAI!

JAUNUMI

Ceļš uz Atašieni! (4/18)

Dalies ar jaunumiem!

Ceļš uz Atašieni! (4/18)

Tā, tā, laiks beidzot ir atskatīties uz ceturto pārgajiena “Solis pāri Latvijai!” dienu, kad jaunieši devās no Varakļāniem uz Atašieni.

Abi jaunieši uzskata, ka ceturtā pārgājiena diena bija viena no lēnākajām dienām, jo tikko bija nogājuši garāko dienu – 47 kilometrus. Jaunieši no rīt sāka ar katras dienas aptiekas un veikala apmeklējumu, kā arī mantu nosūtīšanu uz Rīgu, jo saprata, ka gatavojoties pārgājienam bija peņemtas līdzi daudz liekas mantas, kas tikai veidoja papildus smagumu mugursomā.

Visu šo darbību dēļ, jaunieši no pilsētas izgāja tikai ap plkst. 13:00 un jau uzreiz varēja just, ka nebūs viegli. Jaunieši uzsver, ka pati diena bija diezgan smaga, jo visi 25 kilometri bija jāiet taisni pa šoseju, jo visur apkārt bija dabas rezervāts, kur caur iet tikai viena galvenā šoseja, tāpēc karstuma un nepārtraukto mašīnu braukšanas dēļ, tas radīja stresu un nepatīkamas sajūtas visas dienas garumā.

Pirmo reizi visa pārgājiena laikā parādījās arī pirmie kašķi savā starpā par sīkumiem. Jēkabs piemin, ka viņam bija sajūta, ka viņš ir “iesprostots būrī”, jo katru reizi kad runājis par atpūtas dienu vai pauzi, viņš nesaņēma nekāda veida reakcijas no Dāniela, tāpēc tas ielika viņu mazā panikas stadijā. Bet Jēkabs uzsver, ka viņi par to izrunāja un uzklausīja viens otru.

Jēkabs arī stāsta par posmu, kur viņš paņēma nūjošanas mietus (koka zarus) un sāka ātri nūjot uz priekšu, jo viņam bija sasniegts viens no pārgajiena zemākajiem punkts. Diemžēl, Dāniels nevarēja paiet ātrāk, lai sakristu iešanas ātrums ar Jēkabu. Jēkabs uzsver, ka tas viņu nedaudz neiepriecināja, jo viņš bija atradis sev veidu kā iet ātrāk ar mazāk sāpēm, bet pēc sarunām ar Dānielu, abi vienojās, ka neskries ātrāk pa priekšu un neizmantos nūjošanas mietus. Jēkabs piemin, ka tas nebija vienkāršs lēmums.

Abi jaunieši uzskata, ka dienas beigas bija grūtas emocionāli nevis fiziski, uzsverot, ka abiem nepatīk, ka naktsmājās ierodas tikai pašā naktī, tāpēc uzsver, ka šis ir jautājums pie kura viņi turpinās sarunas un mēģinās atrast risinājumu.

Abi jaunieši uzsver, ka bija jauka vietiņa kur palikt pa nakti. Dāniels stāsta, ka viņi palika skolā/muižā pilnīgi vieni paši, Jēkabs piemin, ka tur nesen notika nometne bērniem no sociālā riska ģimenēm. Jēkabs un Dāniels uzsver, ka ir ļoti pateicīgi par katru, kas viņus uzņēma un parūpējās, lai viņu pārgājiens būtu pēc iespējas vienkāršāks un patīkamāks. Paldies!

Lūk, tā arī jauniešiem pagāja ceturtā pārgājiena diena! Kā viņiem ies rītdien un kādus jaunus piedzīvojumus, atmiņas vai nesaprašanas tā nesīs, to jau uzzini nākošajā ierakstā!